Senā Grieķija bija plaukstoša civilizācija, kas guva iespaidīgus panākumus daudzās jomās, piemēram, mākslā, arhitektūrā, medicīnā, astronomijā, matemātikā, filozofijā un pārvaldībā. Daudzi no viņu ideāliem bija nākotnes civilizāciju pamats, un to ietekme joprojām ir mūsu vidū.
Senā Grieķija atradās Eiropas dienvidaustrumos gar Vidusjūras krastu. Visu savu valdīšanas laiku grieķi paplašinājās ar kolonijām Itālijā, Francijā, Spānijā, Turcijā un Ziemeļāfrikā.
Vidusjūras klimatā bija siltas vasaras un maigas ziemas. Augsni bija grūti audzēt, jo tā bija ļoti kalnaina un akmeņaina. Senie grieķi saimniecībā nodarbojās ar olīvām, vīnogām, maziem dārzeņiem un riekstiem. Viņi audzēja vistas, cūkas, aitas un kazas.
Grieķijas kontinentālā daļa ir pussala, ko no trim pusēm ieskauj ūdens ar Egejas, Adrijas, Jonijas un Vidusjūru. Grieķija ietvēra arī daudzas salas. Piekļuve okeānam nodrošināja makšķerēšanu, tirdzniecību un ceļojumus.