“Sonets 73” ir smeldzīgs sonets ikvienam, kurš ir sajutis pārāk ātri skrienošu laiku un nepieciešamību pieķerties jaunībai un pārdzīvojumiem. Tā izmanto ziemu, nakti un mirstošu uguni kā metaforas neizbēgamai Nāves tuvošanās. Šis sonets ir lieliski piemērots literāriem elementiem, TP-CASTT analīzei un studentam, lai savienotu savu pieredzi, kad laiks paiet pārāk ātri.